Kā filatēlists atrada nacistu noziedznieku ("Eihmaņa lieta")
2020-02-11 10:25:35
Birkas: nacisms, tulkojums, noziegumi
Lapa: Sākums
Filatēlija vairākkārt ir palīdzējusi noziedznieku meklējumos. Šie gadījumi ir plaši aprakstīti laikrakstos, žurnālos un grāmatās. Tomēr, ir grūti iedomāties skaļāku lietu nekā šo - atklājot vienu no lielākajiem nacistiskās Vācijas noziedziniekiem.
Svarīgu lomu kara noziedznieku meklējumos nospēlēja austriešu inženieris Saimons Vīzentāls. 1948. gadā viņš pameta darbu profesijā un gadu desmitus veltīja savdabīgu materiālu vākšanai, kuri palīdzētu kara noziedznieku meklēšanai un atklāšanai. Lincā, par saviem līdzekļiem, viņš izveidoja biroju paredzētu tikai šim mērķim. Sadarbojoties ar daudzu valstu speciālajiem dienestiem, meklējot datus ar jebkādiem līdzekļiem, Vīzentālam izdevās atklāt un saukt pie tiesas simtiem noziedznieku.
Sirds dziļumos Vīzentāls joprojām cerēja, ka viņam veiksies uziet pēdas vienam no Himlera tuvākajiem līdzgaitniekiem - Ādolfam Eihmanim, kurš kopš 1937. gada bija Imperatoriskās drošības apakšnodaļas vadītājs. Nacistu mašīnā Eihmans bija atbildīgs par "ebreju jautājuma galējā risinājuma" mehānismiem. Informācija par viņa pēckara likteni bija ārkārtīgi niecīga: kāda no tām arī minēja, ka viņam ir izdevies aizbēgt no Vācijas caur Itāliju uz Spāniju.
Vīzentāls, kurš piedzīvoja Mauthauzenes šausmas, pēckara gados strādājot lielā stresā, nopietni sabojāja savu veselību. Ārsts ieteica viņam brīvajā laikā pāriet uz kādu aizraujošu nodarbi. Vīzentāla izvēle krita uz filatēliju. Pakāpeniski Vīzentāls nopietni sāka interesēties par markām. Tās patiešām palīdzēja viņam nomierināties pēc darba ar dokumentiem, no kuriem katra lappuse bija “Klāsa pelni”, kas durstīja sirdi, ievanojot to ar nevainīgu upuru saucieniem …
Iesaistoties filatēlijā ar aizvien lielāku entuziasmu, viņš sarakstījās ar visu kontinentu filatēlistiem, mainījās ar markām un akurāti atbildēja saviem korespondentiem. 1953. gada rudenī viņš uzzināja, ka slavens filatēlists - Tirolē dzīvojošais austriešu barons - pārdod daļu no savas solīdās pastmarku kolekcijas. Vīzentāls viņu apmeklēja un veselu vakaru pavadīja barona villā, kas atrodas netālu no Insbrukas. Kad saimnieks un viesis bija no sirds izrunājušies par viņu kopīgā hobija tēmu, saruna dabiski pārslēdzās uz citām tēmām. Viņi uzsāka sarunu par nacismu. Vīzentāls stāstīja par pieredzēto Mauthauzenā, par savas ģimenes nāvi. Barons bija ārkārtīgi satraukts par šo stāstu, viņš, pēc viņa teiktā, bija monarhists un katolis, par to arī viņu vajāja nacisti, lai gan šī pieredze, viņaprāt, bija nesalīdzināma ar cietumos un koncentrācijas nometnēs ieslodzīto mocībām.
Pēc tam barons atvēra atvilktni un nodeva kolēģim vēstuli, sakot, ka vēstules saturs turpina viņu sarunu tēmu. Tā nāca no Buenosairesas, no villas īpašnieka drauga, vēl kāda filatēlista. Korespondents atbildēja uz barona jautājumu, vai viņš ir ticies ar veciem paziņām Argentīnā, un, atrakstot vēstuli burtiski: “Iedomājies, kuru es jau esmu šeit redzējis divreiz, un viens paziņa pat runāja ar viņu: tas ir bastards Eihmans, kurš vadīja anti-ebreju akciju. Viņš dzīvo Buenosairesā un strādā sava veida santehnikas firmā.” Informācija bija pelnījusi pilnīgu uzticību.
Atlika pārbaudīt informāciju un atrast noziedzinieku. To, kā paziņojis Vīzentāls, uzņēmās Izraēlas izlūkdienesti. Diviem viņu darbiniekiem izdevās izsekot Buenosairesā un kontrolēt katru viņa kustību. Bet, bija jāiegūst neapgāžami pierādījumi tam, ka viena maza uzņēmuma darbinieks, kurš dzīvo ar vārdu Rikardo Klements, un Eihmans ir viena un tā pati persona. Papildus tam visam, viņš bija ārkārtīgi piesardzīgs, neveidoja nekādas jaunas pazīšanās…
Apkopojot informāciju par viņu, aģenti konstatēja, ka Eihmans, savas sievas dzimšanas dienā, vienmēr un jebkādos apstākļos viņai pasniedz rožu pušķi. Kad pienāca kārtējā dzimšanas diena, aģenti no viņa nenolaida ne aci. Eihmans, pa ceļam uz darbu, iegāja ziedu veikalā un pasūtīja rožu pušķi, piekodinot, ka pēc tā atgriezīsies mājupceļā. Šī epizode bija pēdējais piliens pierādījumu ķēdē.
Pārējo informāciju var izlaist. Daudzi pasaules laikraksti 1960. gadā runāja par to, kā Eihmans tika sagūstīts, aizvests uz nošķirtu villu un pēc tam slepeni nogādāts Izraēlā.
