Filatēlijas princese
2025-04-06 12:10:23
Birkas: retums, neparastas markas, tulkojums
Lapa: Sākums
4. aprīlī savu dzimšanas dienu atzīmēja Filatēlijas princese – viena no retākajām pastmarkām ar nosaukumu “Britu Gviāna”.
Lapa: Sākums
4. aprīlī savu dzimšanas dienu atzīmēja Filatēlijas princese – viena no retākajām pastmarkām ar nosaukumu “Britu Gviāna”.
Lapa: Sākums
Melnais Penijs. Pirmā pasaules pastmarka.
“Filatēlija” ir īstais termins pastmarku izpētei un pastmarku kolekcionēšanai. To 1865. gadā izdomāja Žoržs Herpins, kurš, iespējams, bija pirmais pastmarku kolekcionārs no sengrieķu valodas φιλο (philo), kas nozīmē “mīlestība pret” un ἀτέλεια (atelīa), kas nozīmē “bez nodokļa”. Protams, par cik, senajiem grieķiem nebija pastmarku, tad arī idejai nebija atbilstoša grieķu vārda. Bet, kā mēs redzēsim, šis termins patiesībā ir atsauce uz apmaksātu pasta izmaksu agrīnajām dienām.
Pasta sūtījums var atklāt vairāk nekā vēstules vēsturi, tas var atklāt tautas vēsturi. Kā atzīmēja Nacionālais Pasta muzejs - “katra pastmarka stāsta kādu stāstu”...
Lapa: Sākums
Pasaulē ir unikāli, cilvēku roku radīti, darbi. Viena vienīgā Lielbritānijas Gviānas viena centa 1856. gada marka, protams, ir slikti saglabājusies, tomēr tā pārsteidz filatēlistu prātus. Sarkana papīra gabals, kura izmērs ir 27 * 30 mm, ar sagrieztiem stūriem un četrstūra formu, ar neskaidru pasta zīmoga un pasta amatpersonas tintes rokrakstu, tiek novērtēts par ko citu - par to, ka ir tikai viens.
Lapa: Sākums
Latvijas Republikā pirmā pastmarka tika nodrukāta 1918. gada 17. decembrī (apritē izlaista 19. decembrī). Tās zīmējumu gatavoja Ansis Cīrulis, un tas attēloja mākslinieka iedomāto Latvijas ģerboni. Konkursā par tiesībām drukāt pirmās Latvijas pastmarkas uzvarēja A. Šnākenburga tipogrāfija Mārstaļu ielā, Rīgā. Tipogrāfija pastmarku drukāšanai divkrāsu litogrāfiskajā drukā izmantoja 11 000 Vācijas impērijas armijas ģenerālštāba karšu lokšņu (uz katras satilpa 228 pastmarkas). Aptuveni puse no loksnēm tika perforētas, t.i. bija ar robiņiem, bet otra puse palika kā nodrukātas, un tās izmantotājiem nācās pašiem griezt ar šķērēm. Valdība pasūtīja 3 000 000 pastmarku 5 kapeiku nominālā. Inflācija bija tik strauja, ka kad pastmarkas nonāca pastā, vēstules pienācās līmēt jau divas 5 kapeiku markas.
Lapa: Sākums
Pastmarkas izgudrošanu tradicionāli saista ar Roulenda Hila (1795 – 1879) vārdu, kurš piedāvāja un īstenoja Lielbritānijas pasta sistēmas reformu. Te gan jāpiezīmē, ka jau agrāk ideju par uzlīmējamām markām piedāvāja grāmatu tirgotājs Džeimss Čalmers (1782 – 1853). Līdz Hila reformai, Lielbritānijas pasta sūtījumi maksāja diezgan dārgi, bet pašam pasta dienestam bija diezgan daudzi trūkumi. Pirms reformas notika arī gana aktīva aģitācija presē un petīciju iesniegšana parlamentā. Beidzot, 1839. gada augustā, britu parlaments likumīgi apstiprināja koncepciju, kuru piedāvāja roulends Hills, un parakstīja ar viņu kontraktu, pēc kura nosacījumiem, Hilam vajadzēja tā piedāvāto reformu īstenot dzīvē.