#1 gatis

2018-06-27 13:05:25 : jautājums autoram un citiem interesentiem? "Ar šo virsspiedumu nelielā skaitā – tikai 200 eksemplāros – pārspiestas arī 1919. gada februārī izdotās 10 kapeiku „Saulītes” markas uz plānā cigarešu papīra." Kurš šito ir redzējis? Manuprāt- neapstiprināts mīts, klūda vai anekdote utt. Nevienā nopietnā kolekcijā viņas nav. Nopietni cilvēki viņu nav redzējuši. Pie tam- šūnas papīra 10 kap. loksnes bija pieejamas. Visdrīzāk viltojums, kurš savulaik ierakstīts katalogā, kā retums. Autors- pats ir redzējis? Jā. Vai. Nē. (pie tam ar īstu uzdruku hi-hi) Rīgas atbrīvošana 35 kap. (Mi 27; 59). Kāda ir publikas attieksme pret peleki/brūno marku. Dabā ir gan ar uzdruku, gan bez tās. (esmu redzējis, bet tikai dzēstas- krāsa ir, bet...) Vai kādam ir tīri/ nedzēsti eksemplāri?

#2 raimonds_zalcmanis

2018-07-02 15:42:06 : Ja neskaita pāris pētījumus par konkrētiem Latvijas pastmarku izdevumiem, piemēram, Viljama Apsīša pētījumu par pirmo "Saulītes" izdevumu, tad jākonstatē, ka līdz šim visplašāko informāciju par Latvijas teritorijā līdz 1945.gadam izdotajām pastmarkām sniedz Osvalda Priedes sakārtotais katalogs, kas izdots Austrālijā 1963. gadā. Informācija par virsspiedumu uz 10 kap. markas uz plānā papīra ir minēta šī kataloga 27. lpp., turklāt, uzrādot eksemplāru skaitu 200! Ja tas būtu "neapstiprināts mīts" vai "anekdote", tad kā izskaidrot kataloga sastādītāja atrasto informāciju par konkrēto eksemplāru skaitu? Šo retumu man nav bijusi izdevība redzēt, tāpat kā izmēģinājuma iespiedumus R.Zariņa zīmētai pastmarkai ar kuģi "Saratow", bet tas nedod pamatu apšaubīt to eksistenci. Neprecizitātes un kļūdas iespējams atrast daudzos, pat specializētajos katalogos - par to pārliecinājos pēc paša pieredzes - bet O.Priedes sakārtotais katalogs, krājot Latvijas pastmarkas, man šķita pietiekami uzticams.

#3 gatis

2018-07-04 14:24:05 : Raimonds. man ir liels prieks, ka mani provokatīvie izteikumi (iespējams nepamatotie), ir veicinājuši domu apmaiņu šajā jautājumā Es piekrītu tam, ka daudzu autoru Kalniņa, Plostiņa un Hofmann red. izdotajā katalogā ir piminētas šīs pastmarkas uz plānā papīra. Tomēr dabā viņas pagaidām nav sastaptas. Tas protams nenozīmē ka tāddas nevar būt. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa no augstāk minētajiem autoriem (ieskaitot Priedes k-gu) arī nav redzējuši šādas pastmarkas, bet paļāvušies uz pirmavotiem. 200 gab.? citi autori šādu skaitli nemin (pareizāk sakot nemin skaitu vispār). Ja būtu 200 gab. šādas pastmarkas noteikti parādītos (tas ir pietiekoši daudz). Pārsteidz salīdzinoši mazais novērtējums (augstāk minētajos katalogos) šīm pastmarkām, pret pastmarkām uz šūnas papīra, kuras īsti nemaksā neko. Piemēram- 35 kap. (2 r.) dubultā uzdruka un izlaistā uzdruka vidēji ir novērtētas piecas reizes vairāk kā 10 kap. (2 r.) uz plānā papīra, tomēr abas divas retākās ir redzētas. Mazais novērtējums liecina par to ka arī autoru rīcībā šādu pastmarku nav bijis. Ierastā prakse ir- celt debesīs retas lietas, kuras ir tavā kolekcijā un piezemēti vērtēt eksemplārus, kurus tu vēlētos iegūt. Manas domas (es to neuzspiežu)- ir bijuši eksemplāri uz plānā papīra, bet tie bija viltojumi, tāpēc gadiem ejot viņi neparādās nopietnās kolekcijās. Būšu ļoti priecīgs, ja izrādīsies ka šādas pastmarkas eksistē. Gribu vērst uzmanību- ir lietas , kuras tiek tiražētas un ir kuras tiek noklusētas. Visi stāsta par plāno papīru 10 kap (2 r.), bet neviens nav redzējis, bet nepiemin Mi 115, kura nodrukāta uz violetās Mi 49 ( 50 kap.). Parasti viņas ir sastopamas uz violeti/pelēkās markas. Pirmā drukāta 2x110 otrā 4x100. Tātad ir vdismaz 220 eksemplāru. Šādas pastmarkas kolekcijās var atrast (nav pieminētas katalogos), bet 10 kap. (2 r.) uz plānā papīra nevar atrast. "Saratow" esmu runājis ar cilvēku, kurš apgalvoja, ka viņš šādu marku ir redzējis (vienu reizi) viņu pārsteidzis zemās kvalitātes papīrs uz kāda bija uzdrukātas šīs markas nevis plānais cigarešu, bet plāns makulatūrveidīgs papīrs ???? Pats piekrītu viedoklim- ja pat tāda markas prove bija, tā bija zīmogmarka, jo 5 rbl. tarifs pastā nebija vajadzīgs. Līdz ar to, ar pastmarkām tai nav nekāda sakara. Būtu interesanti uzzināt ko citi domā šajā jautājumā. Vēlreiz Paldies Raimondam.

#4 raimonds_zalcmanis

2018-07-04 20:23:33 : Piekrītu Jums, Gati, ka būtu interesanti iegūt plašāku informāciju par minēto uzdruku uz plānā papīra, resp., no pirmavotiem, bet tā varētu būt "neiespējamā misija" - pārāk daudz ūdeņu kopš tā laika aiztecējis, arī šo katalogu sastādītāji jau sen kā aizsaulē... Protams, dīvaini, ka tā tik neatrodama, jo 200 eks. (ja var ticēt O.Priedem) nav maz! Par "Saratow" - vai tā patiešām būtu bijusi plānota kā zīmogmarka? Man grūti piekrist, jo uz šāda veida "markām" vienmēr ir kāda norāde par to izmantošanu - teksts "zīmogmarka" jeb sākotnēji "stempelmarka" un tml., bet uz "Saratow" markas tikai valsts nosaukums. Katalogos, kur šī marka pieminēta, nav uzrādīts datums, kad tā bijusi plānota izlaist, bet vairākos katalogos tā ievietota tieši pirms "Saulītes" rubļu izdevuma 1919.g. novembrī, kurā ir marka ar 5 rubļu nominālu (Mi 31a, 31b). Tad sanāk, ka uz to brīdi - 1919.g. rudens - pasta takse 5 rbļ. jau varēja būt ieviesta!?

#5 gatis

2018-07-05 12:55:30 : Raimonds Tādas takses nebija (inflācija tikai uzņēma apgriezienus). Mi 31 noteikti tika ieviests tikai 20. gadā un otrs 21. gadā, tikai ne 19. gadā, kā raksta Michel (nekaunīga, degradējusies firma). Lai viņi parāda pastmarku ar 19. gada zīmogu. Nav. Kāpēc Jūs domājiet ka Saratov tika prezetēts 19. gadā. Tāpēc ka viens gudrinieks tā uzrakstīja... tas pieņēmums ir tikai tāpēc ka domāja ka šis Saratov projekts ir veltīts gadadienai tik pat labi tā varēja būt divu vai trīs gadu atceres diena un tad ar tarifiem 5 rub. viss ir kārtībā Godīgi sakot, man, Saratov liktenis maz interesē- ir daudz citu interesantāku lietu, kuru izcelsme, esamība un pielietojums nav skaidra. Ko Jūs (un citi interesenti arī) domajiet par Mi 31 (papīrs bez ūdenzīmēm) drukāts 4x100, nevis iedzeltens, bet plāns balts ar vertikālām strīpām. Hofmman red. 31zb? varbūt kādam ir lapas malas uzraksti? katalogā ir "100 markas a' 5 rub.=500 rub." dabā ir "100MARKAS A'5R-500R. (iedzeltenais papīrs) Ar iestrīpoto papīru ar nav viss skaidrs katalogā ir "200 markas a' 5 rub. =1000 rub." dabā " Gb.---------------1000 RUB"

#6 raimonds_zalcmanis

2018-07-05 22:54:18 : Gati, Par 31zb "uz sitiena" neko nevarēšu pateikt. Vēl tikai piebilde par Jūsu apgalvojumu "Tādas takses nebija". Par Michel - var jau būt, ka šamējie ir nekaunīgi un degradējušies - nestrīdos, bet man pašlaik pa rokai 6 specializētie Latvijas katalogi (sākot ar veco Šneideru un beidzot ar 4 trimdā izdotajiem) - visi kā viens pirmo 5 rubļu saulīti (olīvbrūns / oranžs) datē ar 1919.g. 14. novembri. Ja 1919.g. beigās 5 rbļ. tarifa vēl nebija, tad man, kā nespeciālistam pasta tarifu vēsturē, jāpieņem ka: Latvijas Pasts markas izlaida cerībā uz nākotnē sagaidāmo inflāciju, sak, gan jau tad noderēs; vai otra iespēja - visu 6 katalogu sastādītāji, t. sk. arī brīvvalsts laikos, ir kļūdījušies ar pirmās 5 rbļ. saulītes datējumu.

#7 gatis

2018-07-06 10:34:32 : Raimond, man prieks ka diskusija turpinās Es saprotu ka , mani, apgalvojumi izklausās (un arī pēc dabas, tādi ir) kategoriski, nepamatoti, nepieņemami utt. Tomēr. Tie pārsvarā ir balstīti uz reāli sastopamām lietām un elementāru loģiku. Visi sastādītāji klūdās? Nē klūdījās pirmais, bet pārējie vienkārši pārrakstīja. Ja atradīsies sūtījumi, kuri datēti ar 19. gadu, tad varēs runāt savādāk. Es Jums ieteiktu vairāk par pamatu ņemt Hofmman red. izdevumu, jo tur ir apvienota informācija no visiem iepriekš izdotajiem katalogiem. Arī šajā darbā ir neprecizitātes, bet tas ir labākais, kas pašlaik latvijas pāstmarku interesentiem ir pieejams. (man ir viens rubļu perioda izdevums- (pilnīgi jauns) ja ir interese tad sakiet. neviens neko neizlaida uz cerību pamata valsts un latvijas pasts bija finansiāli vājš, viņi to nevarēja atļauties inflācija uzņēma apgriezienus tieši 20. gadā pēc ierobežojumu atcelšanas un savu maksimumu sasniedza 21.gada vidū- tad arī bija vajadzīgas 5 rub. pastmarkas, nevis 19. gadā, kad eksistēja ierobežojumi uz valūtas maiņu un paralēli latvijas rubļiem varēja maksāt ar ostrubļiem, vacu markām un cara rubļiem Kāpēc es domāju ka bija savādāk? Es par pamatu pieņemu pastmarku drukāšanas paņēmienu. runa iet par Mi 30; 31; 46-50. Scots (ASV)pareizi liek 5 rub. pastmarku pie Mi 46-50. Pirmie izdevumi tiek drukāti loksnēs 2x110- Mi 30; 46; 19. gada beigas Mi 30 / 20. gada sākums Mi 46 Pārejas periods 2x100 Mi 31 (vertikāli iestrīpots) 20. gads Pēc tam loksnēs 4x110 Mi 46; 47; 49; 50. - 20. gads Pēdējie 4x100 Mi 31; 46 (divi); 47; 48; 49- tas jau ir 21. gada sākums drukas veids un izmantotais papīrs, kā arī reāli eksemplāri, kuri elsistē un ir neapgāžams pierādījums- nevis Shneidera murģi. Tas ka visi atkārto Shneidera tekstus ir viņu problēma, kaut kad taču tas ir jāmaina! Skatoties no šodienas skatu punkta Shneidera -k-gs bija sīks blēdis, kas sitās pa dzīvi kā mācēja. Turpretī Kalniņa kunga darbu (1944) daudzi cienā, godā joprojām un izmanto par pamatu savu kolekciju veidošanā. 4 trimdā izdotie? (Ķezbers, Priede... kas ir citi?) jutājums - ko Priede raksta par Mi 30; 31; 46-50. provēm ?

#8 raimonds_zalcmanis

2018-07-06 20:58:00 : Spēcīgi argumenti! Varbūt patiešām visi kļūdījušies un kļūdas autors ir tas pats marku un naudu andelmanis Šneiders!? Jau nopriecājos, ka Scott ir bijis tik gudrs, ka nav uz šiem papagaiļiem paļāvies, bet nekā... Man ir 2009.g. Scotts un ko tur redzam - ar #58 5 rubļi uz "Laid paper" un ar gadaskaitli 1919! Vēlāko piecrubļinieku (Mi 31b) Scotts ir ielicis ar #82 un norādi, ka tas izdots 1921.g. Starp citu - tikai tagad pamanīju, ka Scotta numerācijā ir robs - nav #52-54. Vai kaut kas izņemts? Būs jāpaskatās pēc hronoloģijas. Par katalogiem - ir man vēl Stereo Stamps izdotais angliski, faktiski t.p. Ķezbers, bet ir šādas tādas atšķirības no latviskā Ķezbera, dažiem izdevumiem pat pieminēts šis tas vairāk, un vēl ir viens ar noplēstu titullapu, resp. bez gada un izdevēja, kur Latvija, Igaunija, Lietuva un apraksti 3 valodās - latv., ang. un vāciski, bet tas nav pat pieminēšanas vērts, jo praktiski bez varietātēm. Iespējams, ka šis tas interesants par atsevišķiem izdevumiem varētu būt trimdas žurnālos "Krājējs" un vēl otrā - neatceros tā nosaukumu, kur rakstīja vecie krājēji - spečuki. Pats esmu par slinku, lai kaut ko meklētu pa bibliotēkām. No Mi 30 un 31 Priede uzrāda rāmja paraugdrukas. bet no vēlākajiem melnas paraugdrukas 5, 20, 40 kap., resp. Mi 46-48. Par Mi 49, 50 provēm Priede klusē.

#9 gatis

2018-07-10 10:48:22 : n-ja neizdevās mana provokācija par Scottu tomēr... nav tik būtiski kad sāka drukāt 5 rub. pastmarkas 19. gada beigās vai 20. gada sākumā būtiskāk ir tas ka tāds tarifs, tad vēl nebija vajadzīgs (jautājums par Saratov, tā ir eseja un ne vienīgā latvijas pasta vēsturē) vēlreiz par vertikāli iestrīpoto papīru izmantots četras reizes- Mi 30 3 rub. 2x220- 14.11.1919 Hofmman Mi 31 5 rub. 2x200- 14.11.1919 Hofmman Mi 32 10 kap. 2x55 (Plostiņš) 18.11.1919 Hofmman Mi 34 35 kap. 13x13 22.01.1920 Hofmman ja 3. rub. un 5 rub. tika drukātas reizē kāpēc viennas ir uz lapām 2x220, bet otras 2x100 nu nebija tā- kā gribēja tā darīja visdrīzāk sākumā bija modē 2x110=220; 2x55=110 vai 105 (kurzemes atbrīvošana) līdzīgi vei ne, tas 19. gada beigas tad sākas lielās lapas 6x13; 13x13; 10x19; 12x20- tas jau ir 20. gads tad uz pasta nodaļām sāk sūtīt lapas ar ar noplēstām pastmarkām 105 mīnus pieci, lai būtu precīzs skaits lapā 100 gabalas (vēsturisks fakts) un bardaks beidzas- turpmāk ir apaļi skaitļi (100), uz lapu malām (visām drukas loksnē iekļautajām pasta loksnēm) ir paskaidrojošie uzraksti - cik pastmarkas, nomināls, summa- 21. gads, līdz tam uz visām nebija Tāpēc es atļāvos izteikt minējumu, ka Mi 30, nav drukāts kopā ar Mi 31, bet stipri vēlāk. Proves. Jā arī citi autori uzrāda tādas pašas un dabā tādas arī ir sastopamas, izņemot 20 kap. Mi 46 nevar atšķirt no Mi 19, tāpēc ir grūti identificējama. Varbūt kāds ir redzējis šīs proves gutter pāros (ar laipiņu), tas ir vienīgais veids, kā viņas droši var identificēt. parasti Mi 46 un 48 proves ir ar lielu apakšējo vai augšējo malu, var pieņemt ka Mi 47 ir tāpat. Kādas ir citu interesante domas šajā jautājumā? papildus var minēt ka ir šī izdevuma rāmja proves, bez nomināla pārī ar 40 kap.???

#10 gatis

2018-08-20 11:19:52 : Raimondam vai otra iespēja - visu 6 katalogu sastādītāji, t. sk. arī brīvvalsts laikos, ir kļūdījušies ar pirmās 5 rbļ. saulītes datējumu. nav kļūdījušies- atradu pastmarku ar 15.12.19. Viņu ir ļoti maz, bet tādas ir. Tātad izdota pašās 19. gada beigās

#11 raimonds_zalcmanis

2018-08-21 14:43:53 : Gatim Skaidrs! Tātad katalogiem - ja ne 100% - tomēr uzticēties varam.

#12 gatis

2018-08-27 13:03:17 : Raimondam un adminam Kāpēc darīt dubultu darbu. Es nevis liktu rakstus, bet izveidotu latvijas pastmarku katalogu uz šīs lapas bāzes. Ar iespēju papildināt, palabot sniegto informāciju (foto, info daļu)- visiem lasītājiem (ar admin cenzūru). Saprotu ka darbs būs grūts un darbietilpīgs, bet ... pa solītim to var paveikt Toties kāda paliekoša vērtība. Jebkurš var ieskatīties un iegūt informāciju onlainā. Tāda pieeja nav ne igauņiem ne lietuviešiem. Lapas apmeklētāju skaits strauji pieaugtu, veidotos interesentu grupas, informācijas apjoms tiktu nepārtraukti papildināts, labots un atjaunots. Paralēli no katras lapas sadaļas var aiziet uz pārdošanas vai maiņas zonu, kur tiek piedāvatas vai meklētas atbilstošas lietas, kas minētas šajā kataloga sadaļā. Es sāktu ar vienkāšām lietām- piemēram latu perioda sākumu (neaiztiekot standartus- visinteresantākā daļa, bet visgrūtākā). Paskatītos kā iet un kā pareizi darīt. Priekšplānā būtu gads, nosaukums (piem. "kara invalīdu fonds") info foto, ja tas interesē, nospiežot nokļūst aprakstošā daļā (izdošanas laiks, tirāža, izdošanas iemesls un dizaina autors, katalogu numuri, labs foto utt. Cenu nav!!! var ielikt norādes punktu veidā vai aptuvenos cenu diapozonus. Tālāk ir apkšnodaļas- izdevumi (ja tādi ir); tipogrāfija, drukas lapas īpašibas, perforācijas (apakšnodaļa perf. kļudas); ūdenszīmes; plates kļudas; proves (plates, krāsu); arhīvs; utt. Visur atsauces un foto, ja tādi ir+ vieta kur var apspriest augstāk minēto tēmu vai uzdot jautājumus. paralēli lapu daļas var savienot- hronoloģijas bloks (pēc izdošanas); ūdenszīmju bloks; perforāciju bloks; perf. kļūdu; plates kļūdu; provju; arhīva; utt. gatvenais lai ir bez maksas un pieejams onlainā esmu gatavs piedalīties ko sakiet?

#13 raimonds_zalcmanis

2018-09-03 18:02:32 : Gati Nav jau tā ka es daru dubultu darbu. Šie faili ir sataisīti jau gadus atpakaļ - veca mīlestība nerūs, lai gan Latvijas markas nevācu jau gadus 30. Kas savākts, tas savākts, jo visas atšķirības un kļūdas tā vai tā nesavākt. Bez tam, man dažādu hobiju netrūkst un tie visi prasa laiku. Patiešām, vēlētu veiksmi un izdošanos tiem, kas varētu pacelt šo kataloga ideju, bet man nebūtu ne laika, ne arī īsti sauciena to darīt, turklāt, jābūt īstiem ekspertiem šajā jomā. Un vēl - vai šāds dižs projekts attaisnotos - cik šodien ir to, kam tas vajadzīgs?! Manu pirmo marku albumiņu neatgriezeniski konfiscēja klases audzinātāja apm. 3 klasē - starpbrīdī mainījāmies ar markām, bet uz skolu nedrīkstēja ņemt neko, kas nav saistīts ar mācībām. Tādi bija smagie 60-tie, bet nezinu nevienu, kurš tolaik manā un paralēlajās klasēs nevāktu markas. Pēcpusdienas pavadījām kāpņu telpās blakus filatēlijas veikalam Vaļņu ielā, kur no ietaupītās vecāku dotās kabatas naudas - no večiem, kas tur mūžīgi grozījās, varēja par rubli nopirkt kādu Ņasalendas lauvu vai Gvajānas krokodilu - marciņas, kas faktiski maksāja pāris kapeiku toreiz un tagad. Senie romieši ir teikuši - Tempora mutantur et nos mutamor in illis (ja pareizi atceros), kas latviski būtu - Laiki mainās un mēs maināmies tiem līdz. Šodien tik dziļi iegremdēties filatēlijas lietās nevarētu. Sorry...

#14 ansis

2018-12-15 15:13:11 : Gati, kaut kā biju palaidis garām komentāru. Pagaidām (vēl joprojām) noris darbs pie šīs lapas pārcelšanas uz citu dzinēju. Tas ir diezgan pinķerīgs un laikietilpīgs darbs, vēl jo vairāk tādēļ, ka pamatdarbs aizņem reizēm tik daudz laika un spēka, ka nemaz nav vēlmes skatīties uz datoru pēc darba laika, kā arī brīvdienās. Tikko ir pārlikts forums uz atsevišķu dzinēju, tas arī paņēma krietnu laika daļu, jo datubāzes abiem bija krietni sarežģītas un savādāk konstruētas. Lai iegūtu aptuvenos izmērus, tad šīs lapas datubāze ir tuvu pie 400Mb. Jaunajā lapā Raimonda raksti būs sakārtoti zem atsevišķas lapas. Būs arī komentāri, un, varu arī izveidot iespēju rediģēt konkrētus rakstus konkrētiem cilvēkiem. Varbūt pat pievienot iespēju, ka raksts ir jāapstipina, vai tamlīdzīgi. Patlaban vēl tikai iet sagatavošanās darbi, es domāju, ka rezultāti būs kaut kad tikai uz 2019. gada februāri :( Viss ir atkarīgs no projektiem pamatdarbā + tagad eju +/- bezdatora atvaļinājumā uz gandrīz mēnesi