Lapa: Sākums
Šogad aprit simts gadi, kopš Cēsu pilsētas sirdī – Vienības laukumā – atklāja Uzvaras pieminekli, kas veltīts Latvijas un Igaunijas karaspēka uzvarai Latvijas Neatkarības kara Cēsu kaujās. Savulaik tas bijis viens no pirmajiem uzvarai un neatkarībai veltītajiem pieminekļiem Latvijā. Atzīmējot tā vēsturisko gadadienu, 6. septembrī Latvijas Pasts izdos īpaša dizaina aploksni un pastmarku.
Lapa: Sākums
Pirmā ideja celt pieminekli Brīvības cīņās kritušo piemiņai radās toreizējam Latvijas premjerministram Zigfrīdam Anna Meirovicam 1920.gadu sākumā. Viņš uzdeva izstrādāt neteikumus konkursam par ''piemiņas staba'' celtniecību.
Bija vairākkārtēji konkursi, kuros piedalījās tēlnieki: Burkards Dzenis, Emīls Melderis, Kārlis Zāle, Teodors Zaļkalns, kā arī arhitekti Eižens Laube un Ernests Štālbergs. Tomēr konkursus vajadzēja rīkot arī 1923. gadā, tad arī pirmo reizi parādījās nosaukums ''Brīvības piemineklis''.
1925. gadā tika izsludināts slēgts konkurss, bet pēdējais notika 1929.gadā. No 32 iesniegtajiem darbiem par labāko atzina K.Zāles projektu ''Mirdzi kā Zvaigzne''.
