Kļūdas uz pastmarkām - Kristofers Kolumbs

2020-02-05 13:18:37
Birkas: interesanti, pastmarkas, tulkojums

Lapa: Sākums


Filatēlijā, sakarā ar Amerikas atklāšanu, notika ļoti daudz incidentu. 1925. gada maijā tika izdotas divas pastmarkas, atzīmējot simto gadadienu kopš pirmo Norvēģijas kolonistu ierašanās Amerikā. Pirmajā, divu centu vērtajā markā, tika attēlots kuģis, kas 1725. gadā nogādāja kolonistus, bet uz otrās markas ar 5 centu nominālu, - seno vikingu kuģis ar viļņotu zvaigžņaini-svītrainu ASV karogu. Tomēr, visvairāk no kļūdām cieta oficiālais Amerikas atklājējs Kristofers Kolumbs.

 


1893. gadā Amerikas Savienoto Valstu pasts nolēma pārsteigt pasauli ar lielu 16 marku sēriju, kura veltīta Kolumba Amerikas atklāšanas 400. gadadienai. No 16 markām tikai uz divām ir attēloti Kolumba kuģi, savukārt uz pārējām 14 - pats Kolumbs. Te viņš stāv Kastīlijas karalienes Izabellas un Aragonas karaļa Ferdinanda priekšā, te lūdz aizsardzību tai pašai karalienei, te viņš stāv uz “Santa Maria” klāja, te pirmo reizi nostājas uz Amerikas zemes, utt.

Bet uz visām 14 markām viņš izskatās savādāk. Tā, uz pirmās markas, slavenais jūrnieks, citu jūrnieku ielokā, no kuģa klāja apskata Amerikas krastus, kurus viņš sākotnēji uzskatīja par Indijas krastiem. Atklājējs ir enerģisks un svaigi noskuvies. Bet, uz nākamās markas, kas parāda Kolumba izkāpšanu krastā, ir redzams jau cilvēks noaudzis ar biezu bārdu. Bet, uz Kolumba sērijas pēdējas markas, pēc visiem satraukumiem, grūtībām un nepatikšanām, viņš atkal ir sparīgs un gludi skūts.

Otrā marka ir īpaši pārsteidzoša: starp epizodēm, kas ir attēlotas uz tās, un kas ir attēlotas uz pirmās markas, ir pagājušas tikai dažas stundas, attiecīgi - no kurienes šāda bārda? Tās audzēšana prasītu vairākas nedēļas. Varbūt, tieši dēļ tā Kolumbs atlika izkāpšanu? Situācija gan bija daudz vienkāršāka. Gatavojot dizainus šīs, pēc to laiku mēroga - milzīgās sērijas markām, tika izmantotas dažādu mākslinieku un dažādu laiku gleznas. Ir zināms, ka Kolumbam nekad nebija bārdas, bet vairākas Latīņamerikas valstis, īpaši Kolumbija un Čīle, ne reizi vien ir izdevušas markas ar bārdainu Kolumbu.

Bet, ko tur daudz ar to bārdu, to var gan audzēt, gan noskūt. Savukārt, ja cieši aplūko pirmo marku, tad Kolumba labajā rokā var redzēt teleskopu. 1903. gadā Sentkitsas-Nevisas salu pasta dienests samulsināja filatēlistus ar marku, uz kuras ar neapbruņotu aci ir redzams, ka Kolumbs (ja precīzi, tad Amerikas atklāšanas gadadienai veltītā marka, un, bez šaubām, uz tās ir redzams Kolumbs) jau uzmanīgi skatās caur izvelkamo teleskopu. Ir labi zināms, ka teleskopu 1608. gadā izgudroja holandiešu optiķis Lippersgajs un to uzlaboja lielais astronoms Galileo Galilejs ap 1619. gadu. Tātad, karaliene Izabella, kura aprīkoja Kolumbu tālajam reisam, pirms vairāk nekā 100 gadiem, varēja viņam piešķirt gan Okeāna admirāļa rangu, gan "Santa Maria" kuģus "Pint" un "Nina" ar komandu no 120 izmisušiem piedzīvojumu meklētājiem, bet, pat pie vislielākās gribēšanas, nespēja viņu apgādāt ar teleskopu.

Filatēlisti ātri atklāja šo rupjo kļūdu un informēja Lielbritānijas pastu, kas izdeva markas šai salas kolonijai. Bet, angļu valodas nodaļa ne tikai nesteidzās mainīt markas zīmējumu, bet pat turpināja drukāt arvien vairāk jaunas un jaunas markas. Pastmarkas ar nepareiziem zīmējumiem tika publicētas 1905., 1907. – 1917., 1920., 1921. – 1929., 1938. – 1948. un pat 1950. Gadā.

Vairāk nekā 70 gadus filatēlisti visā pasaulē uzjautrinājās par šīm kļūdām. Bet, 1975. gadā ASV tika izdots anotēts un ilustrēts katalogs “Pastmarkas un vēsture”. 20. - 21. lappaspusēs ir novietots apraksts par 16 marku Kolumbijas sēriju, un zem tā ir divi krāsaini zīmējumi: pirmajā tuvplānā ir redzams Kolumbs ar teleskopu, bet, atšķirībā no pirmās markas, viņam uz kuģa jau ir bārda. Savukārt, otrajā attēlā, bārdains Kolumbs dodas krastā.

Ar šiem "piedzīvojumiem" vai, precīzāk sakot, Kolumba neveiksmēm, kļūdas filatēlijā nebeidzas. 1936. gadā kāda angļu firma nolēma meklēt dārgumus, ko Kokosu salās paslēpuši pirāti. Meklēšana ilga apmēram gadu un nesniedza nekādus rezultātus. Bet, prese daudz rakstīja par šiem meklējumiem, un Kostarikas pasts nolēma uz to “atbildēt”. 1937. gada sākumā viņi publicēja divas markas, zaļo un karmīnu, uz kurām Kokosu salu kontūras ir norādītas pēc vecās Spānijas kartes, bet blakus tai ir trīs pirātu burinieku attēli. Ja vērīgi ieskatās, tad vismaz divos no tiem var atpazīt Kolumba karavelas.
 

© www.mnogomarok.ru




Komentāru var atstāt gan kā viesis, gan kā reģistrēts lietotājs:
  • Ja vēlies ierakstīt ziņu kā viesis, ir nepieciešama derīga e-pasta adrese un segvārds.
  • Ja vēlies atstāt ziņu kā reģistrēts lietotājs, ir nepieciešama derīga e-pasta adrese, parole un segvārds.