Pastmarkas rašanās

2010-11-04 17:49:59
Birkas: pastmarkas, vispārēji

Lapa: Sākums


Līdz pat šim laikam turpinās diskusijas par pastmarkas autortiesībām. Daži speciālisti to piesaista zviedram Lutam Gabrielam Treffenbergam. Lieta tāda, ka tieši viņs, vēl 1823 gadā, piedāvāja ideju pasta nosūtījumu priekšapmaksai izmantot aploksnes.  Treffenbergs piedāvāja uz aploksnēm uzdrukāt pastmarkas reljefu vai krāsainu attēlu. Piekam, projektā pat tika runāts par aizsardzību no viltojumiem! Bet viņa piedāvājums tika noraidīts kā „absurds”.
Izdevējs un grāmatu tirgotājs Džeimss Čalmers ir vēl viens pretendents uz „pastmarkas tēva” titulu. Dienvid-Kenningstonas muzejā (Anglija) glabājas pastmarku projekti un to izmēģinājumu paraugi, katrs aptuveni kvadrātcollas lielumā. Uz markām ir uzraksti „Galvenā pasta nodaļa – ne vairāk kā pusunce – viens penijs” un „Ne vairāk kā unce – 2 pensi”. Uz vienas no markām ir izmēģinājuma zīmogs – „Dundija – 1838. g. 10 februāris”. Projekta autors – Džeimss Čalmers. Čalmers bija avīzes „Dundijas hronikas” izdevējs. Viņam vairāk nekā jebkuram citam bija jūtamas toreizējos laikos esošās pasta nosūtījumu apmaksas neērtības – pasta nodeva tika iekasēta atkarībā no attāluma uz kurieni tika sūtīta vēstule. Jau sākot no 1834. g. viņš aizdomājās par jaunu apmaksas sistēmu. 1834. gada augustā Džeimss Čalmers savā tipogrāfijā uz papīra lapas nodrukāja izmēģinājuma markas, kuras otrā pusē bija piesūcinātas ar līmi, un prezentēja šos paraugus ietekmīgām personām. Izdevējs tiem arī paskaidroja viņa izgudrotās uzlīmējamās markas priekšrocības. Bet vēsturi mainīt nedrīkst... Ir neapgāžami fakti, ka tieši Roulends Hils savu projektu īstenoja praksē, un pirmā pastmarka Anglijā parādījās 1840. gada 1. maijā. Lūk, ko par šo dienu, savā dienasgrāmatā ierakstīja Roulends Hils: „Šodien pirmo reizi markas ir izlaistas priekš iedzīvotājiem. Pasta nodaļā ir traka burzma”. Starp citu, oficiālais datums kad markas parādās apgrozībā, skaitās 1840 gada 6 maijs. Mūsdienās ir zināmas aptuveni 30 - 40 vēstules, kuras ir nosūtītas šajā dienā. Viena no tām ir sūtīta no Liverpūles. Bet pats interesantākais ir vēstules saturs - Misis Sāra Baulta raksta savai draudzenei Annai Svenuikai uz Londonu: „Dārgā Anna! Saņēmusi dāvanā dažas markas, es uzskatu par savu pienākumu to pirmajā lietošanas dienā aizsūtīt tev vēstuli...”. Izskatās, ka tieši šādi arī radās tradīcija kolekcionēt pirmās dienas aploksnes. Ir vēl viena vēstule, izsūtīta pirmajā dienā, pie kam, tā ir apmaksāta nevis ar vienu, bet ar veselām 10 markām! Tā ir vēstule no Londonas advokātu biroja „Oliversons, Denbijs un Sevijs”, kura ir nosūtīta kopā ar dokumentiem uz Skotiju. No šejienes arī ir lielais pastmarku daudzums. Uz aploksnes ir arī skaidrs „maltas krusta” zīmogs ar uzrakstu „LS.6MY6. 1840”. To arī var uzskatīt par pirmās dienas zīmogošanas iesācēju. 1851 gadā pasta departamenta augstākais komandieris ģenerālis V. F. Adlebergs aizsūtīja departamenta ierēdni A. P. Čarukoski uz ārzemēm lai tas iemācītos pasta lietas. Aleksejs Prohorovičs šajā komandējumā ieraudzīja daudz jauna un interesanta. Anglijā viņš pabija firmas „Perkinss, Bekons un Pitčs” tipogrāfijā, kur tika drukātas pastmarkas, un uzmanīgi iepazinās ar visu ražošanas procesu. 1856 gada septembrī Valsts padome izskatīja „Pierakstus par zīmogmarku izmantošanu parastā korespondencē” un nolēma „Atļaut pasta departamenta augstākajam komandierim, neatkarīgi no eksistējošās privāto vēstuļu pārsūtīšanas, šai pašai korespondencei visā impērijā ieviest  zīmogmarkas...”. Šo rīkojumu apstiprināja imperators Aleksandrs II 1856 gada 12 novembrī. Krievijas pastmarku pirmais laidiens sevī iekļāva vienu bezzobu marku ar nominālu 10 kapeikas. Nostrādāja tās pašas grūtības, kuras paredzēja Ekspedīcijas dalībnieki. Perforācijas mašīna, nosūtīta no Vīnes, pienāca ar lielu nokavēšanos, un, bez tam, tai bija nepieciešama regulēšana. Jāatzīmē, ka pirmās markas tirāža bija gana liela – 3 miljoni eksemplāru. Savukārt mūsdienās, Krievijas marka № 1 – tas ir liels retums. Valsts kolekcijā glabājas vienīgais nedzēstais eksemplārs ideālā stāvoklī, bet tā parādīšanos izsolēs atzīmē daudzi filatēlijas žurnāli. Pilnīgi skaidri ir noskaidrots, ka 1851 gadā eksistēja pirmais pastmarku tirgotājs. Tas bija kāds anglis, T. Smits no Birmingemas. 1851. gada 22. martā viņš avīzē iesniedza sekojošu sludinājumu „Pastmarkas. Lietotu marku vācējs. Sludinājuma autors mainīs 4 sarkanās markas 1 penija vērtībā pret vienu ovālu no zīmogotajiem konvertiem. T. Smits būs pateicīgs katram, kurš savāks vairākus gabalus. Grāmatu veikals Beverstrīta 20, Golden Skvērs ”. Pirmie raksti un atsauksmes par pastmarkām bija nopublicētas 1840 gadā dažās avīzēs un žurnālos. Kā pirmais, tīri filatēliskais žurnāls, tiek uzskatīts žurnāls „The Monthly Advertiser – ikmēneša apskats”, kurš iznāca 1862. gada 15. decembrī, Liverpūlē. Tam uz pēdām, 1863. gadā, sāk iznākt vācu filatēlijas „Kolekcionāru marku žurnāls”. Tas iznāca katru mēnesi un to varēja iegādāties jebkurā grāmatu veikalā, vai arī saņemt pa pastu. Amerikā pirmais filatēlijas žurnāls „Marku kolekcionāru piezīmes” sāk iznākt 1864. gadā. 1861. gada 17. septembrī grāmatu tirgotājs Oskars Bergers-Levro no Strasburgas, izdeva pirmo pārskatu un aprakstu visām tai laikā zināmajām 973 markām. 1861. gada 21. decembrī līdzīgs katalogs parādījās arī Francijā, tas saturēja 1080 pastmarku aprakstus. Par pirmo filatēlistu savienību var uzskatīt 1866. gada 1. maijā ASV izveidoto „The Excelsior Stamp Association”, kura drīz arī sāka izdot savu žurnālu „Pastnieks klauvē”. Pirmā personālā filatēlijas izstāde notika 1870. gadā. Tajā Alfrēds Moškau parādīja savu pastmarku kolekciju, kurā bija gandrīz 6 tūkstoši eksemplāru. Pirmo vērienīgo filatēlijas izstādi 1881. gadā organizēja „Vīnes filatēlijas klubs”. 1877. gadā tika izveidota Drēzdenes starptautiskā filatēlijas biedrība, kura atstāja lielu iespaidu ne tikai uz pasaules, bet arī krievijas filatēlijai. 1880. gadā Drēzdenes sabiedrība dibināja savu filatēlijas avīzi „Der Philatelist”. © ra.2mcl.com