Viestura ordenis

2020-04-29 11:44:19
Birkas: faleristika, ordeņi, Latvija

Lapa: Sākums


Viestura (Vesthardus Rex) ordenis nodibināts 1938.gadā senās patstāvīgās Latvijas varenības piemiņai un atjaunots ar Valsts apbalvojumu likumu 2004.gadā.

Ordeņa devīze ir Confortamini et pugnate - Esiet stipri un cīnieties.

 


Ar Viestura ordeni apbalvo par:

  • sevišķiem militāriem nopelniem, kā arī par sevišķiem nopelniem nacionālās pretošanās kustībā un valsts neatkarības aizstāvēšanā,
  • valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā,
  • valsts robežas apsargāšanā,
  • valsts bruņoto spēku veidošanā,
  • valstiskās apziņas ieaudzināšanā pilsoņos, sagatavojot tos kalpošanai savai valstij un zemei un savas valsts un zemes nelokāmai aizsargāšanai.

Ar Viestura ordeni un tā goda zīmi apbalvo militārpersonas, kā arī citas fiziskās personas.

Ar Viestura ordeni un tā goda zīmi var apbalvot ārvalstu militārpersonas par nopelniem Latvijas valsts bruņoto spēku apmācībā un audzināšanā, valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā.

Ar Viestura ordeni par sevišķiem nopelniem starpvalstu attiecību veidošanā var apbalvot ārvalstu vadītājus un ārvalstu oficiālo delegāciju locekļus, kā arī ārvalstu vēstniekus.

Ar Viestura ordeni var apbalvot arī pēc nāves, pieņemot Ordeņu kapitula lēmumu par personas atzīšanu par Viestura ordeņa lielkrusta komandieri. Šis noteikums neattiecas uz gadījumu, ja ar Viestura ordeni apbalvo ārvalstu vadītājus un ārvalstu oficiālo delegāciju locekļus, kā arī ārvalstu vēstniekus.

Ordeņa raksturojums

Viestura ordenim ir piecas šķiras un triju pakāpju goda zīmes:

  • ar ordeņa pirmo šķiru apbalvotais tiek iecelts par ordeņa lielkrusta komandieri,
  • ar ordeņa otro šķiru apbalvotais — par ordeņa lielvirsnieku,
  • ar ordeņa trešo šķiru apbalvotais — par ordeņa komandieri,
  • ar ordeņa ceturto šķiru apbalvotais — par ordeņa virsnieku,
  • ar ordeņa piekto šķiru apbalvotais — par ordeņa kavalieri .

Viestura ordeņa zīme ir baltas emaljas krusts ar zeltītu apmali. Krusta zaru galā — sarkanas emaljas aplis ar zeltītu apmali un zeltīta lodīte, abpus sarkanas emaljas aplim — simetriski pa vienam mazākam sarkanas emaljas aplītim ar zeltītu apmali. Krusta aversa centrā — baltas emaljas medaljons ar reljefu zeltītu apmali, medaljona centrā — sarkanas emaljas burti “VR” ar zeltītu apmali. Krusta reversa centrā — zeltīts medaljons ar ordeņa devīzi “CONFORTAMINI ET PUGNATE”. Tā vidū — gadskaitlis “1219”.

Militārpersonām piešķiramā ordeņa zīmē starp krusta zariem sakrustoti zeltīti šķēpi, citām fiziskajām personām piešķiramā ordeņa zīmē krusta zīmi šķērso šķelts baltas emaljas krusts ar zeltītu apmali.

Ordeņa pirmās šķiras krusta izmēri ir 58 mm x 58 mm, ordeņa otrās un trešās šķiras krusta izmēri ir 52 mm x 52 mm, ordeņa ceturtās un piektās šķiras krusta izmēri ir 40 mm x 40 mm.

Ordeņa pirmās un otrās šķiras komplektā ietilpst arī četrstaru sudraba zvaigzne, kuras vidū ir ordeņa zīme. Ordeņa pirmās šķiras zvaigznes izmēri ir 87 mm x 87 mm, ordeņa otrās šķiras zvaigznes izmēri ir 80 mm x 80 mm.

Ordeņa lente ir purpursarkana. Krustu un lenti savieno ažūrs lielais valsts ģerbonis heraldiskajās krāsās. Ordeņa lentes platums lielkrusta komandieriem — kungiem ir 110 mm, dāmām — 75 mm; lielvirsniekiem — 32 mm (dāmām tauriņsējuma lentē); komandieriem — 32 mm (dāmām tauriņsējuma lentē); virsniekiem — 32 mm ar rozeti; kavalieriem — 32 mm.

Viestura ordeņa goda zīme ir apaļa medaļa 30 mm diametrā. Goda zīmes aversā ir ordeņa krusta attēls, reversā — ordeņa devīze CONFORTAMINI/ET/PUGNATE un zem tās sakrustoti ozolzari.

Viestura ordeņa pirmās pakāpes goda zīme ir zeltīta, otrās pakāpes — sudraba, trešās pakāpes — bronzas.
Viestura ordeņa goda zīmes lentes platums ir 32 mm.
Viestura ordeņa miniatūrzīmes visām ordeņa šķirām ir vienādas. 

Miniatūrzīmes ir:

  • miniatūra ordeņa zīme, kuras izmēri ir 15 mm x 15 mm, militārpersonām piešķiramā ordeņa zīmē starp krusta zariem sakrustoti zeltīti šķēpi, citām fiziskajām personām piešķiramā ordeņa zīmē krusta zīmi šķērso šķelts baltas emaljas krusts ar zeltītu apmali. Miniatūrā ordeņa zīme savienota ar 13 mm platu ordeņa lenti;
  • ordeņa lentes rozete ar tajā iestrādātu miniatūru ordeņa zīmi 12 mm diametrā, militārpersonām piešķiramā ordeņa zīmē starp krusta zariem sakrustoti zeltīti šķēpi, citām fiziskajām personām piešķiramā ordeņa zīmē krusta zīmi šķērso šķelts baltas emaljas krusts ar zeltītu apmali;
  • ordeņa lentes atgriezums, kura izmēri ir 9 mm x 32 mm, uz militārpersonām piešķiramā ordeņa lentes atgriezuma — sakrustoti šķēpi, kuru garums ir 18 mm.

Viestura ordeņa miniatūrās goda zīmes ir:

  • miniatūra ordeņa goda zīme ar lentīti trijstūrveida salocījumā, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Miniatūrās ordeņa goda zīmes diametrs ir 12 mm, lentītes platums — 13 mm;
  • ordeņa lentes atgriezums, uz tā piecstaru zvaigznīte, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Lentes atgriezuma izmēri — 9 mm x 32 mm, zvaigznītes diametrs — 4 mm.

Viestura ordeņa vēsture

1938.gadā Latvijas Republikā papildus jau esošajiem diviem augstākajiem valsts apbalvojumiem - Lāčplēša Kara ordenim un Triju Zvaigžņu ordenim - tika nodibināti vēl divi ordeņi.

Tādējādi saskaņā ar Ministru kabineta 1938.gada 12.jūlijā pieņemto un Valsts prezidenta izsludināto likumu par ordeņiem un goda zīmēm, kopš 1938.gada 11.augusta Latvijā pastāvēja arī Viestura ordenis un Atzinības krusts.

Viestura ordenis (Vesthardus Rex) ir dibināts 1938.gadā senās patstāvīgās Latvijas varenības piemiņai. Ordeņa devīze ir: Confortamini et pugnate - Esiet stipri un cīnaties!. Ordeņa meta autors ir mākslinieks Herberts Mangolts.

Viestura ordenim bija piecas šķiras un triju pakāpju goda zīmes, un tas bija tikai militārs apbalvojums. To piešķīra par nopelniem valsts bruņoto spēku audzināšanā un sabiedriskās kārtības uzturēšanā, valsts robežu sargāšanā un valstiskuma apziņas ieaudzināšanā pilsoņos.

Viesturs (13.gadsimta rakstītajos avotos arī Viestards, Viesthardus, Vesthardus, Vestardus, Vesters) bija seno Zemgaļu karavadonis un valdnieks ar sēdekli Tērvetes pilī, kura dzimšanas un miršanas gadi nav zināmi un kura pārziņā 13.gadsimta sākumā bija Zemgales rietumu daļa.

Pēc valodnieka Ernesta Bleses domām, Viestards ir baltu cilmes personvārds, kas liecina par cilvēku, kurš visiem kaut ko saka  (no lietuviešu taryti – sacīt) un par visiem rūpējas. Sākoties vācu invāzijai Latvijas teritorijā, Viesturs vispirms sadarbojās ar vāciešiem, bet kopš 1219.gada aktīvi cīnījās pret krustnešiem.

1219.gadā Viesturs apsolījis pāvesta legātam atļaut Zemgalē sludināt kristīgo ticību, taču jau 1228.gadā viņa vadītais karaspēks uzbruka vācu cietokšņiem - Daugavgrīvas  klosterim un Aizkraukles pilij – un tos izpostīja.

Viestura ordenim bija tikai pusotru gadu ilgs mūžs.

Pirmais apbalvojums ar Viestura ordeni datējams ar 1938.gada 17.novembri, bet pēdējo šo ordeni piešķīra 1940.gada 13.jūnijā. Ordenis pastāvēja tikai 20 mēnešus. Kopā apbalvoja 3221 personu, lielākoties, tie bija karavīri.

Ar Viestura ordeņa I šķiru apbalvoti seši Latvijas armijas ģenerāļi, ar II šķiru – apbalvotas 28 militārpersonas, ar III šķiru – 126 personas, ar IV šķiru – 390, ar V šķiru – 701 persona.

Ar Viestura ordeņa goda zīmēm apbalvoti: ar 1.pakāpes goda zīmi – 578 personas, ar 2.pakāpes goda zīmi – 1022, ar 3.pakāpes goda zīmi – 370 personas. 

© www.president.lv




Komentāru var atstāt gan kā viesis, gan kā reģistrēts lietotājs:
  • Ja vēlies ierakstīt ziņu kā viesis, ir nepieciešama derīga e-pasta adrese un segvārds.
  • Ja vēlies atstāt ziņu kā reģistrēts lietotājs, ir nepieciešama derīga e-pasta adrese, parole un segvārds.