Triju Zvaigžņu ordenis

2020-09-02 13:23:35
Birkas: ordeņi, Latvija, faleristika

Lapa: Sākums


Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais valsts apbalvojums.

Triju Zvaigžņu ordenis nodibināts 1924.gadā par piemiņu Latvijas valsts tapšanai un atjaunots 1994.gadā. Tā devīze ir Per aspera ad astra - Caur ērkšķiem uz zvaigznēm.

 


Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvo par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā. Nopelni Tēvijas labā, par kuriem Triju Zvaigžņu ordeni piešķir, var izpausties valsts, pašvaldības, sabiedriskajā, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta vai saimnieciskajā darbā.

Par nopelniem uzskatāms gan atsevišķs izcils darbs, gan ilgstoša, priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība, gan īpaši nopelni Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā vai valsts tālākas nostiprināšanas laikā.    
Ar Triju Zvaigžņu ordeni un tā goda zīmi var apbalvot fiziskās personas, arī militārpersonas un ārvalstu fiziskās personas.

Ar Triju Zvaigžņu ordeni var apbalvot arī ārvalstu vadītājus un ārvalstu valdību vadītājus, starptautisko organizāciju vadītājus, ārvalstu vēstniekus un citas ārvalstu amatpersonas. 

Ordeņa raksturojums

Triju Zvaigžņu ordenim ir piecas šķiras un triju pakāpju goda zīmes:

  • ar ordeņa pirmo šķiru apbalvotais tiek iecelts par ordeņa lielkrusta komandieri,
  • ar ordeņa otro šķiru apbalvotais — par ordeņa lielvirsnieku,
  • ar ordeņa trešo šķiru apbalvotais — par ordeņa komandieri,
  • ar ordeņa ceturto šķiru apbalvotais — par ordeņa virsnieku,
  • ar ordeņa piekto šķiru apbalvotais — par ordeņa kavalieri.

Ordeņa lielkrusta komandierim kā augstāko pagodinājumu var piešķirt Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi.

Triju Zvaigžņu ordeņa zīme ir baltas emaljas krusts ar zeltītu apmali. Krusta aversa centrā ir zilas emaljas medaljons ar zeltītu apmali. Medaljona vidū — trīs zelta zvaigznes. Krusta reversa centrā — zeltīts medaljons ar ordeņa devīzi “PER ASPERA AD ASTRA” un ierakstu “LATVIJAS/REPUBLIKA/1918.g.18.NO/VEMBRIS/1994”.

Ordeņa pirmās šķiras krusta izmēri ir 54 mm x 54 mm, ordeņa otrās un trešās šķiras krusta izmēri ir 49 mm x 49 mm, ordeņa ceturtās un piektās šķiras krusta izmēri ir 40 mm x 40 mm.

Ordeņa pirmās un otrās šķiras komplektā ietilpst arī piecstaru sudraba zvaigzne, kuras vidū ir zilas emaljas medaljons ar zeltītu apmali. Medaljona vidū — trīs zelta zvaigznes, uz aplokojuma uzraksts “PAR TĒVIJU”. Attālums no ordeņa pirmās šķiras zvaigznes viduspunkta līdz zvaigznes staru galiem ir 44 mm, attālums no ordeņa otrās šķiras zvaigznes viduspunkta līdz zvaigznes staru galiem — 41 mm.

Triju Zvaigžņu ordeņa lente ir gaišzila, abpusīgi ielokota ar zeltītām svītrām. Ordeņa zīmi un lenti savieno zeltīts sudraba ozollapu vainags. Ordeņa lentes platums lielkrusta komandieriem — kungiem ir 110 mm, dāmām — 75 mm; lielvirsniekiem — 32 mm (dāmām tauriņsējuma lentē); komandieriem — 32 mm (dāmām tauriņsējuma lentē); virsniekiem — 32 mm ar rozeti; kavalieriem — 32 mm.

Triju Zvaigžņu ordeņa ķēde ir 940 mm gara, tā sastāv no 10 zeltītiem posmiem ar tajos pārmijus iekaltu ordeņa medaljonu, lauvas un grifa attēlu un ažūru dubulto ugunskrustu.

Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīme ir apaļa medaļa 30 mm diametrā. Goda zīmes aversā ir ordeņa krusta attēls, reversā — uzraksts "PAR/TĒVIJU" un zem tā liesmojoša sirds. Medaļa aplokota ar ozollapu vainagu.

Triju Zvaigžņu ordeņa pirmās pakāpes goda zīme ir zeltīta, otrās pakāpes - sudraba, trešās - bronzas.

Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmes lentes platums ir 32 mm.

Triju Zvaigžņu ordeņa miniatūrzīmes visām ordeņa šķirām ir vienādas.

Miniatūrzīmes ir:

  • miniatūra ordeņa zīme, kuras izmēri ir 14 mm x 14 mm un kura savienota ar 13 mm platu ordeņa lenti;
  • ordeņa lentes rozete ar tajā iestrādātu miniatūru ordeņa zīmi 12 mm diametrā;
  • ordeņa lentes atgriezums, kura izmēri ir 9 mm x 32 mm.

 
Triju Zvaigžņu ordeņa miniatūrās goda zīmes ir miniatūra ordeņa goda zīme ar lentīti trijstūrveida salocījumā:

  • pirmajai pakāpei — zeltīta,
  • otrajai — sudraba,
  • trešajai — bronzas.

Miniatūrās ordeņa goda zīmes diametrs ir 12 mm, lentītes platums — 13 mm; ordeņa lentes atgriezums, uz tā piecstaru zvaigznīte:

  • pirmajai pakāpei — zeltīta,
  • otrajai — sudraba,
  • trešajai — bronzas.
  • Lentes atgriezuma izmēri — 9 mm x 32 mm, zvaigznītes diametrs — 8 mm.

Triju Zvaigžņu ordeņa vēsture

Pirmais Latvijas Republikas civilais ordenis.

Jau 1921.gada pirmajā pusē Satversmes sapulce diskutēja par civila ordeņa nepieciešamību valstī. Tika izstrādāti Ozola Vainaga ordeņa statūti un dizains, tomēr Satversmes sapulce šo priekšlikumu noraidīja, paskaidrojot, ka vēl nav pieņemta Satversme un nav zināms, vai tā vispār Latvijā kā demokrātiskā valstī paredzēs ordeņus.

Pie šī jautājuma vēlreiz atgriezās Saeima, uzsverot, ka ordeņi nevienam nekādu ļaunumu nenodara, bet tieši otrādi – tie veicina cilvēces centību.

1924.gada 25.martā pirmais Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja Likumu par Triju Zvaigžņu ordeni, un pirmoreiz Triju Zvaigžņu ordenis (TZO) - I šķira tika piešķirts 1925.gada 24.februārī Jānim Čakstem un Zigfrīdam Meierovicam, abiem ordeņa iedibinātājiem, bet trīs dienas vēlāk ar TZO (tāpat ar tā augstāko šķiru) tika apbalvots Kārlis Ulmanis un Rainis.

Ordeņa meta autors bija tēlnieks Gustavs Šķilters.

Triju Zvaigžņu ordeņa zīme ir baltas emaljas Maltas tipa krusts ar zeltītu apmali. Krusta aversa centrā atrodas zilas emaljas medaljons stilizētā zeltītā aplokojumā. Medaljona vidū ir trīs piecstaru zelta zvaigznes, kuras simbolizē vēsturisko Latvijas reģionu – Kurzemes, Vidzemes un Latgales teritorijas apvienošanos zem vienas Republikas karoga. Krusta reversa centrā ir zeltīts medaljons ar devīzi „Per aspera ad astra” aplokojumā un ierakstu medaljonā „Latvijas Republika – 1918.gada 18.novembris”

Ordeņa piešķiršana

Lai valstij ietaupītu izdevumus, tika noteikts, ka saņēmējam pašam jāatlīdzina izdevumi par ordeņa zīmi (I šķiras ordenis maksāja 150 latu, II šķ. - Ls 85, III šķ. - Ls 35, IV - Ls 22, V - Ls 20). Statūti nereglamentēja, ka ordeni nedrīkst piešķirt pēc nāves, taču (atšķirībā no Lāčplēša Kara ordeņa, ko piešķīra arī, piemēram, pulkv. O.Kalpakam un Fr.Briedim) reāli to nedarīja. Ordeņa noteikumos sacīts, ka nopelni Tēvijas labā, par kuriem Triju Zvaigžņu ordeni piešķir, var izpausties valsts, pašvaldības, sabiedriskā, kultūras un saimnieciskā darbā. Par nopelnu uzskatāms kā katrs atsevišķa gadījuma izcils darbs, tā arī ilgstoša, priekšzīmīga, ar redzamiem panākumiem iezīmēta darbība.

Nopelns ir arī sava pienākuma pašaizliedzīga izpildīšana sevišķi grūtos darbības apstākļos valsts tapšanas un atbrīvošanas laikmetā, tāpat viņas tālākā nostiprināšanā un izbūvē. Nekāda izdiena mazāk par 25 gadiem Latvijas valstī vai agrākā laikā viņas tagadējā teritorijā pati par sevi vien nedod tiesības uz apbalvošanu. Bet var apbalvot par 25 un ilgāku gadu nevainotu dienestu, ja no tiem vismaz pieci gadi nokalpoti Latvijas pastāvēšanas pirmajos gados. Arī sabiedriskus un citus darbiniekus var apbalvot par tādu pašu ilggadēju darbību tautas vidū. Noteikumos arī aizrādīts, ka "nevienam nav tiesības pašam lūgt, lai apbalvo".

Tāpat bija paredzēts, ka ordenis ir jāizņem divu gadu laikā, ja tas nav izdarīts, tad apbalvojumu uzskata par anulētu.

Vēsturiskā statistika

Līdz 1940.gada maijam ar Triju Zvaigžņu ordeni pavisam apbalvoti:

  • ar I šķiru - 285 personas,
  • ar II šķiru – 391 persona,
  • ar III šķiru -1323 personas,
  • ar IV šķiru – 2194 personas,
  • ar V šķiru – 4617 personas.

Lielā skaitā saņēma arī ordeņa godazīmes. Ministru kabinets 1930.gadā atzina, ka ik gadus varētu apbalvot ap 1% no visiem valsts un pašvaldību darbiniekiem. Vispār caurmērā šajos 15 pirmskara gados apbalvoja ik gadus vairāk personu nekā pēdējos desmit gados pēc ordeņa atjaunošanas.

Triju Zvaigžņu ordeni pēdējie saņēma 1940.gada maijā Armijas ekonomiskā veikala direktors A.Lejassauss un Jaunrozes pagasta vecākais P.Tilts. Sekoja 50 gadu pārtraukums - kara un okupācijas gadi, kuru laikā zuda gan neatkarīgā Latvija, gan Triju Zvaigžņu ordenis.

Savukārt 1994.gada 25.oktobrī ar Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa izsludināto likumu tika atjaunots Triju Zvaigžņu ordenis un jau pēc divām nedēļām - 1994.gada 7.novembrī - to saņēma pirmie apbalvotie. 

© www.president.lv

Līdzīgie raksti:




Komentāru var atstāt gan kā viesis, gan kā reģistrēts lietotājs:
  • Ja vēlies ierakstīt ziņu kā viesis, ir nepieciešama derīga e-pasta adrese un segvārds.
  • Ja vēlies atstāt ziņu kā reģistrēts lietotājs, ir nepieciešama derīga e-pasta adrese, parole un segvārds.